Dažādu kultūru dialogs un katra atsevišķa cilvēka identitātes pieņemšana, kā arī apzināšanās par to, ka ikkatrs no mums ir pilntiesīga daļa no sabiedrības — tie bija galvenie akcenti, kuri tika uzsvērti konferencē “ Educating for Global Citizenship ” šī gada 9.-10. septembrī Itālijā, Senigallijā (Senigallia). Projekta “Globālās skolas” ietvaros šajā konferencē piedalījās Rēzeknes novada pašvaldības projekta vadītāja Inta Ozolniece, Verēmu pamatskolas skolotāja Marina Šarigina un Tiskādu vidusskolas skolotāja Jeļena Bažanova.
Dažādu kultūru dialogs un katra atsevišķa cilvēka identitātes pieņemšana, kā arī apzināšanās par to, ka ikkatrs no mums ir pilntiesīga daļa no sabiedrības — tie bija galvenie akcenti, kuri tika uzsvērti konferencē “ Educating for Global Citizenship ” šī gada 9.-10. septembrī Itālijā, Senigallijā (Senigallia). Projekta “Globālās skolas” ietvaros šajā konferencē piedalījās Rēzeknes novada pašvaldības projekta vadītāja Inta Ozolniece, Verēmu pamatskolas skolotāja Marina Šarigina un Tiskādu vidusskolas skolotāja Jeļena Bažanova.
Globālā izglītība piedāvā zināšanas, prasmes un attieksmes, kas ir ļoti nepieciešamas mums visiem, lai orientētos mūsdienu pasaules procesos, spētu pieņemt pamatotus lēmumus un aktīvi rīkotos. Tā māca izjust citus cilvēkus un saprast, ka citu cilvēku dzīvēm ir tādi pati vērtība kā mūsējai.
Sjēnas Universitātes (Itālija) profesors Marčello Flores (Marcello Flores) uzsvēra, ka Eiropas skolām ir nepieciešama ne tikai mācību satura, bet arī tā pasniegšanas metožu reforma. Izglītībai jābūt balstītai uz praktisko iemaņu attīstīšanu, un kultūru dialogam jābūt iekļautam skolas programmā.
Antropologs un žurnālists Alberto Salca (Alberto Salza) stāstīja par dažādām kultūrām, balstoties uz personīgo pieredzi. Viņš secināja, ka sevis izzināšana ir ilgstošs process un tam nav jābūt balstītam uz ekonomisko domāšanu.
ANO eksperts Džins Fabres (Jean Fabre) atzīmēja kritiskās attieksmes attīstīšanas nozīmīgumu un uzsvēra, ka visas lietas jāsaprot globāli. Runājot par skolas izglītību, viņš teica, ka mācību process ir jāorganizē tā, lai skolēns tajā būtu kā aktīvs pētnieks un praktiķis, nevis pasīvs klausītājs.
Italo Fiorins (Italo Fiorin) stāstīja par savu pieredzi darbā ar studentiem. Viņa galvenais atzinums – bērns aktīvāk darbosies, ja būs ieinteresēts projektā. Un to var sasniegt tikai ar bērna emociju izpaušanu.
Nelsonam Mandelam ir tāds teiciens “Izglītība ir visspēcīgākais ierocis, ar ko var mainīt pasauli”, tāpēc it īpaši svarīgā loma ir atbildības sajūtai – no tā, kā skolotājs māca skolēnus šodien, būs atkarīga mūsu un mūsu bērnu nākotne. Katram cilvēkam ir ētiskie pienākumi un atbildība pret citiem. Globālā izglītība palīdz ikvienam izprast notiekošo sev līdzās, un kā mēs paši varam ietekmēt savu ikdienu un nākotni pasaulē, kurā dzīvojam.
Kā mēs jūtamies, kad citi mūs nepieņem? Vai mēs varam uzticēties citiem, sniedzot savu roku, un palīdzēt viens otram izkļūt no diezgan sarežģītas situācijas? Par to var uzzināt 22. septembrī, kad praktiskajās nodarbībās iegūto prezentēsim novada 24 skolu pedagogiem.
Pateicamies Rēzeknes novada pašvaldībai un projekta organizatoriem par lielisko iespēju gūt jaunas zināšanas, kas iedvesmoja mūs domāt globāli.
Jeļena Bažanova, Marina Šarigina,
projekta “Globālās skolas” dalībnieces
